Multilingual Scriptures Home » Latvian NT » James
Latvian NT | ||
Chapter # | Verse # | Verse Detail |
1 | 1 | Jēkabs, Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina divpadsmit ciltis, kas dzīvo izklīdinātas. |
1 | 2 | Mani brāļi, uzskatiet to kā lielu prieku, ka jūs piemeklē dažādi kārdinājumi, |
1 | 3 | Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pacietību! |
1 | 4 | Bet pacietība parādās pilnīgā darbā, lai jūs būtu pilnīgi, nepeļami un bez kādiem trūkumiem. |
1 | 5 | Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai izlūdzas to no Dieva, kas visiem dod bagātīgi un bez pārmetumiem, un tā viņam tiks dota. |
1 | 6 | Bet lai lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, tas līdzīgs jūras vilnim, ko vējš dzenā un mētā. |
1 | 7 | Lai tāds cilvēks nedomā kaut ko no Kunga saņemt. |
1 | 8 | Vīrs, kam dalīta dvēsele, ir nepastāvīgs visos savos ceļos. |
1 | 9 | Bet lai pazemīgais brālis lepojas savā paaugstināšanā, |
1 | 10 | Bet bagātais savā pazemībā, jo kā zāles zieds viņš izzudīs. |
1 | 11 | Jo saule uzlēca savā karstumā un izkaltēja zāli, un tās zieds nokrita, un tās vaiga skaistums gāja bojā. Tāpat bagātais nonīks savās gaitās. |
1 | 12 | Svētīgs tas vīrs, kas panes pārbaudījumus, jo pārbaudīts tas saņems dzīvības kroni, ko Dievs apsolīja tiem, kas Viņu mīl. |
1 | 13 | Neviens kārdināšanā lai nesaka, ka Dievs to kārdina, jo Dievu nevar kārdināt uz ļaunu, un Viņš nevienu nekārdina. |
1 | 14 | Bet katru kārdina viņa paša kārība, kas to vilina un valdzina. |
1 | 15 | Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet padarītais grēks dzemdē nāvi. |
1 | 16 | Tādēļ nemaldieties, mani mīļie brāļi! |
1 | 17 | Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes. Tā nāk no gaismas Tēva, kurā nav pārmaiņas, nedz pārgrozības ēnas. |
1 | 18 | Labprātīgi Viņš mūs dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmdzimtie. |
1 | 19 | Ziniet, mani mīļie brāļi: katrs cilvēks, lai čakls klausīties, bet lēns runāt un lēns dusmoties. |
1 | 20 | Jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību. |
1 | 21 | Tāpēc, atmezdami katru netīrību un ļaunuma pārpilnību, lēnprātībā saņemiet iesēto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles! |
1 | 22 | Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami, |
1 | 23 | Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet ne izpildītājs, tas līdzīgs vīram, kas skata savus sejas vaibstus spogulī. |
1 | 24 | Sevi aplūkojis, tas aiziet un tūliņ aizmirst, kāds viņš bija. |
1 | 25 | Bet kas uzmanīgi ieskatās pilnīgās brīvības likumā un paliek tanī, tas nav palicis aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā. |
1 | 26 | Ja kāds domā, ka tas ir dievbijīgs, un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tad viņa dievbijība ir tukša. |
1 | 27 | Tīra un neaptraipīta dievbijība Dieva Tēva priekšā ir tad, ja apmeklē bēdās bāreņus un atraitnes un sevi pasargā neaptraipītu no šīs pasaules. |
2 | 1 | Mani brāļi, mūsu godības Kunga Jēzus Kristus ticību nevērtējiet pēc personas stāvokļa! |
2 | 2 | Jo ja jūsu sanāksmē ienāktu tīrās drēbēs vīrs, kam zelta gredzens, bet ienāktu arī nabadzīgs netīrā tērpā, |
2 | 3 | Un jūs uzlūkotu to, kam greznas drēbes, un tam sacītu: Tu nosēdies šeit ērti, bet trūcīgajam sacītu: Tu nostājies tur vai nosēdies pie manu kāju soliņa! |
2 | 4 | Vai tad jūs sevi nenovērtētu un nekļūtu ļaundomīgi tiesneši? |
2 | 5 | Klausieties, mani mīļie brāļi, vai Dievs tos, kas šinī pasaulē trūcīgi, nav izvēlējies par bagātiem ticībā un mantiniekiem tai valstij, ko Dievs apsolījis tiem, kas Viņu mīl? |
2 | 6 | Bet jūs nicināt trūcīgo. Vai bagātie ar varu jūs neapspiež, un vai tie nevelk jūs tiesās? |
2 | 7 | Vai viņi nav tie, kas zaimo labo vārdu, kādā jūs saucaties? |
2 | 8 | Bet ja jūs pildāt Rakstu ķēnišķo likumu: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu, tad jūs labi darāt. |
2 | 9 | Bet ja jūs uzlūkojat personas, tad jūs grēkojat, un likums jūs atzīst par pārkāpējiem. |
2 | 10 | Ja kas izpildītu visu likumu, bet noziegtos pret vienu, tas vainojams pret visu. |
2 | 11 | Jo kas sacījis: Nepārkāp laulību, tas arī teicis: Nenokauj! Ja nu tu nepārkāp laulību, bet nokauj, tu esi likuma pārkāpējs. |
2 | 12 | Tā runājiet un tā dariet, kā tie, ko tiesās brīvības likums, |
2 | 13 | Jo tiesa nežēlīga tiem, kas neparāda žēlsirdību. Bet žēlsirdība pārsniedz tiesu. |
2 | 14 | Kāds labums, mani brāļi, ja kāds teiks, ka tam ticība, bet nav darbu? Vai ticība varēs viņu izglābt? |
2 | 15 | Ja brālis un māsa ir kaili un tiem trūkst ikdienišķā uztura, |
2 | 16 | Un ja kāds no jums viņiem teiks: Ejiet mierā, sildieties un paēdiet, bet nedos viņiem to, kas miesai nepieciešams, ko tas palīdzēs? |
2 | 17 | Tāpat arī ticība pati sevī ir mirusi, ja tai nav darbu. |
2 | 18 | Bet ja kāds teiks: Tev ir ticība, bet man darbi. Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu savu ticību darbos. |
2 | 19 | Tu tici, ka ir viens Dievs, tu labi dari; arī ļaunie gari tic un dreb. |
2 | 20 | Bet vai gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir mirusi? |
2 | 21 | Vai darbi neattaisnoja Ābrahamu, mūsu tēvu, kad upurēja savu dēlu Īzāku uz altāra? |
2 | 22 | Tu redzi, ka ticība līdzdarbojusies viņa darbiem, un darbos ticība sasniedza pilnību. |
2 | 23 | Ābrahams ticēja uz Dievu, un tas viņam tika pieskaitīts taisnībai, un viņš tika nosaukts Dieva draugs. (1 Moz 15,6) |
2 | 24 | Vai redzat, ka darbos cilvēks tiek taisnots, bet ne ticībā vien? |
2 | 25 | Līdzīgi arī Rahaba, netikle, vai ne darbos tika taisnota, uzņemdama sūtņus un pa citu ceļu izlaizdama? |
2 | 26 | Jo kā miesa bez gara mirusi, tā arī ticība bez darbiem mirusi.un ir savaldījusi cilvēka daba. |
3 | 1 | Mani brāļi, daudzi netopiet mācītāji, zinādami, ka jūs nokļūsiet bargākā tiesā, |
3 | 2 | Jo mēs visi daudz grēkojam. Kas vārdā neapgrēkojas, tas ir pilnīgs vīrs, jo viņš ir spējīgs savaldīt arī visu miesu. |
3 | 3 | Ja mēs zirgiem liekam laužņus mutē, lai tie mums paklausītu, tad mēs valdām arī visu viņu ķermeni. |
3 | 4 | Lūk, arī kuģus, lai gan tie ir lieli, un brāzmaini vēji tos mētā, sīka stūre vada, kurp vien vēlas vadītājs. |
3 | 5 | Tāpat arī mēle ir mazs loceklis, bet veic lielas lietas. Lūk, cik maza uguns aizdedzina lielu mežu! |
3 | 6 | Arī mēle ir uguns, netaisnības pasaule. Mēle tādā stāvoklī atrodas starp mūsu locekļiem, ka apgāna visu ķermeni un aizdedzina dzīves gājumu, pati būdama elles iededzinātāja. |
3 | 7 | Jo visu sugu zvērus un putnus, rāpuļus un pārējos dzīvniekus savalda un ir savaldījusi cilvēka daba. |
3 | 8 | Bet mēli neviens cilvēks savaldīt nevar: tā ir nemitīgs ļaunums, pilna nāvīgas indes. |
3 | 9 | Ar to mēs godinām Kungu un Tēvu, un ar to lādam cilvēkus, kas radīti pēc Dieva līdzības. |
3 | 10 | No tās pašas mutes nāk svētība un lāsts. Tas tā, mani brāļi, nedrīkst notikt! |
3 | 11 | Vai avots arī izverd no viena un tā paša atvara saldu un rūgtu ūdeni? |
3 | 12 | Vai, mani brāļi, vīģes koks dod vīnogas un vīnkoks vīģes? Tāpat arī sālsavots nevar dot saldenu ūdeni. |
3 | 13 | Kas no jums gudrs un saprātīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, rāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā! |
3 | 14 | Bet ja savā sirdī nesat rūgtu skaudību un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību! |
3 | 15 | Tāda gudrība nenāk no augšienes, bet tā ir pasaulīga, dzīvnieciska, velnišķīga. |
3 | 16 | Jo kur skaudība un ķildas, tur nekārtība un viss ļaunums. |
3 | 17 | Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, pēc tam miermīlīga, pieklājīga, padevīga, labvēlīga labam, pilna žēlsirdības un labu augļu, netiesātāja, neliekuļota. |
3 | 18 | Bet taisnības auglis mierā tiek sēts miera veicinātājos. |
4 | 1 | No kurienes kari un strīdi jūsu starpā? Vai ne no turienes, no jūsu kārībām, kas karo jūsu locekļos? |
4 | 2 | Jūs iekārojat, bet jums nav; jūs slepkavojat un ienīstat, bet nevarat iegūt; jūs strīdaties un karojat, bet jums nav, jo jūs nelūdzat Dievu. |
4 | 3 | Jūs lūdzat, bet nesaņemat, jo jūs ļauni lūdzat, lai to izlietotu savām kārībām. |
4 | 4 | Jūs, laulības pārkāpēji! Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir ienaidā ar Dievu? Un kas gribētu būt šīs pasaules draugs, tas paliek Dievam ienaidnieks. |
4 | 5 | Vai jūs domājat, ka Raksti veltīgi saka: Līdz greizsirdībai iekāro gars, kas mājo jūsos? |
4 | 6 | Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ sacīts: Dievs pretojas lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību (Sak 3,34) |
4 | 7 | Tādēļ esiet padevīgi Dievam, un pretojieties velnam, un tas bēgs no jums. |
4 | 8 | Tuvojieties Dievam, un Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un tīriet savas sirdis, jūs, dalītie dvēselē! |
4 | 9 | Sajūtiet savu niecību, sērojiet un raudiet; jūsu smiekli lai pārvēršas sērās, bet jūsu prieks - skumjās! |
4 | 10 | Pazemojieties Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās. |
4 | 11 | Neaprunājiet, brāļi, cits citu! Kas savu brāli aprunā vai savu brāli tiesā, tas aprunā likumu un tiesā likumu. Bet ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma pildītājs, bet tiesātājs. |
4 | 12 | Viens ir Likumdevējs un Tiesātājs, kas var pazudināt un glābt. |
4 | 13 | Bet kas tu esi, kas tiesā tuvāko? Lūk, jūs, kas sakāt: Šodien vai rīt mēs dosimies uz to pilsētu un pavadīsim tur kādu gadu, tirgosimies un gūsim peļņu. |
4 | 14 | Jūs neziniet, kas būs rīt. |
4 | 15 | Jo kas ir jūsu dzīve? Garaiņi, kas īsu brīdi redzami un tad izzūd. Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Kungam labpatiksies un dzīvi būsim, tad darīsim to vai citu. |
4 | 16 | Bet tagad jūs savā augstprātībā lielaties. Katra tāda lielība ir ļauna. |
4 | 17 | Kas zina labu darīt, bet to nedara, tam ir grēks. |
5 | 1 | Klausieties, bagātie, raudiet un vaimanājiet par tām nelaimēm, kas jums tuvojas! |
5 | 2 | Jūsu bagātība ir sapuvusi un jūsu drēbes ir saēdušas kodes. |
5 | 3 | Jūsu zelts un sudrabs ir sarūsējis, un to rūsa būs liecība pret jums un saēdīs jūsu miesas kā uguns. Jūs esat sev sakrājuši dusmas pēdējās dienās. |
5 | 4 | Lūk, alga, atrauta strādniekiem, kas nopļāva jūsu laukus, sauc; un viņu saucieni sasnieguši Kunga Sabaota ausis. |
5 | 5 | Virs zemes jūs dzīrojāt un savas sirdis barojāt izpriecām kaujamai dienai. |
5 | 6 | Jūs notiesājāt un nonāvējāt Taisnīgo, un Viņš jums nepretojās. |
5 | 7 | Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Kunga atnākšanai! Lūk, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi ilgodamies, kamēr tas saņems agro un vēlo lietu. |
5 | 8 | Tāpēc arī jūs esiet pacietīgi un stipriniet savas sirdis, jo Kunga atnākšana ir tuvu! |
5 | 9 | Negaudieties, brāļi, viens par otru, lai netiktu tiesāti! Lūk, tiesnesis stāv durvju priekšā! |
5 | 10 | Brāļi, neveiksmēs, ciešanās un pacietībai ņemiet priekšzīmi no praviešiem, kas runāja Kunga vārdā. |
5 | 11 | Lūk, mēs teicam svētīgus tos, kas izcietuši. Jūs dzirdējāt, par Ījaba pacietību un redzējāt, kāds bija Kunga gala mērķis, jo Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs. |
5 | 12 | Vispirms, mani brāļi, nezvēriet ne pie debesīm, ne pie zemes, ne citu kādu zvērestu. Jūsu runai jābūt: jā-jā, nē-nē, lai jūs netiktu tiesāti. |
5 | 13 | Ja kāds no jums skumst, lai lūdz Dievu! Ja kādam labs prāts, tas lai dzied psalmus! |
5 | 14 | Ja kāds no jums slimo, lai tas aicina Baznīcas priesterus, lai tie par viņu lūdz Dievu, svaidīdami ar eļļu Kunga vārdā! |
5 | 15 | Un ticīgā lūgšana izglābs slimnieku, un Kungs viņu pacels; un, ja viņš būtu grēkojis viņam tiks piedots. |
5 | 16 | Izsūdziet cits citam savus grēkus un lūdziet Dievu cits par citu, lai tiktu pestīti, jo daudz spēj neatlaidīga, taisnīga lūgšana! |
5 | 17 | Elijs bija mums līdzīgs cilvēks, padots ciešanām. Tas sirsnīgi lūdza Dievu, lai lietus nelītu, un nelija virs zemes trīs gadus un sešus mēnešus. |
5 | 18 | Un atkal viņš lūdza Dievu, un debess deva lietu, un zeme nesa savus augļus. (3 Ķēn 17,1; 18,45) |
5 | 19 | Mani brāļi, ja kāds no jums nomaldīsies no patiesības, un kāds viņu atgriež, |
5 | 20 | Lai tas, kas atgriezis grēcinieku no viņa maldu ceļa, zina, ka izglābs tā dvēseli no nāves un segs daudz grēku. |